LV 
EN 
RU 
DE 
SE Konstrukcijas var būt apaļas, kvadrātveida, kā arī veidotas no daudzstūru savienojuma daļām. To izmantošanas apjoms ietver gan dekoratīvās, gan funkcionālās iespējas. Ir šādi kolonnu veidi: Toskānas, Dorijas, Jonijas, Korintijas un puskolonnas, balustrādes kāpņu un terašu nožogošanai.
Klasiskā akmens kolonna sastāv no vairākām daļām: bāzes, vidējās daļas (serdeņa, stieņa) un kapiteļa. Zem bāzes var atrasties: grīda, pjedestāls vai cokols (stilobats – kāpņveidīga virsma). Virs klasiskās akmens kolonnas kapiteļa atrodas abaks – plāksne (vai tās imitācija) ar taisnleņķa vai figurāliem galiem. Kolonnas serdenis var būt gluds vai ar kanelūrām (paralēlām rievām visa serdeņa garumā), kā arī taisns vai ar entāzi (pakāpeniska sašaurināšana virzienā uz kolonnas virsotni, sākot no trešdaļas augstuma). Eksistē arī mucveidīgi kolonnu serdeņi.
